Jump from Hot Air Balloon

DREAMS COME TRUE - SKYDIVE FROM A HOT AIR BALLOON.

For almost every skydiver, there is a dream to to jump from hot air balloon. Why? For fun. For new adventure. For zero airspeed. To experience new emotions. On May 2010 i fulfilled this dream. Unfortunately rest of the story is available in Latvian language as this is repost from my old blog, but you can still enjoy photos and they give you whole story anyway - just scroll past the text and enjoy full adventure in photos!

----

SAPŅI PIEPILDĀS - LĒCIENS NO GAISA BALONA!

Saule riet. Zem mums zirņu un labības lauki. “Gatavojies!“ skan pilota (taču ne parasta pilota) balss. Es pārlienu pāri malai (taču ne parastai lidmašīnas malai).. Savdabīgas bailes pārņem un patīkami kutina visu ķermeni - gluži kā pirmajā reizē pirms vairākiem gadiem, tikai daudz patīkamāk un siltāk. Turos ar vienu kāju un abām rokām, nezinu vai manā sejā ir smaids vai bailes, taču galvā ir patīkamo un adrenalīn-pilno sajūtu mudžeklis. “Vari lēkt!“ atkal skan neierastā pilota balss…

EMOCIJAS

Dodo visu notiekošo filmē. Satraukumā jau grasos lēkt un tad no Dodo atskan “Buča, mīļum!“. Dodu buču. Smaidu, vai arī nē, nav svarīgi! Nedaudz koncentrējos, saņemos, vēlreiz saņemos un … un … …. atlaižu rokas no gaisa balona groza pusotra kilometra augstumā..

Pavisam lēnām, klusi un mierīgi sāku krist. Neaprakstāms miers un izjūtas. Šķiet adrenalīns ir pilnībā pārņēmis manu ķermeni. Plūsmas nav un es lēnām, lēnām atmuguriski krītot ar skatu uz gaisa balonu attālinos no tā.

Pēc brīža ātrums strauji pieaug, es apgriežos uz vēdera, skats altimetrā, skats uz zemi, nedaudz izbaudu apkārtējo dabu un atveros…. Sajūsmas saucieni, neatņemams smaids un emocijas. Mēģinu lidojot noteikti vēja virzienu. Nezin kapēc manis izvēlētais vēja virziens nesakrīt ar Inga izvēlēto (pēcāk uzzinu, ka viņš sēdies pa vējam)… Nosēžos blakus Ingum un vērojot gaisā palikušo gaisa balonu, kurā joprojām atrodas Dodo un pilots, mēs abi aurojam un lēkājam no sajūsmas.

Vārdos neaprakstāmi… Daudzus gadus bija sapnis izlēkt no gaisa balona un beidzot tas izdevās! Saulrietā, perfektā kompānijā un ideālos laikapstākļos, šortos un t-kreklā.

Kautko līdzīgu pēdējo reizi izjutu Liepājas Beach pārtijā pirms daudziem gadiem, kad veicām lēcienus virs jūras un sēdāmies beachā, starp cilvēkiem.

IDEJA

Pirmā kaut cik reālā iespēja lēkt no gaisa balona radās pirms gada, kad kopā ar Ingu (Ingus Augstkalns), devāmies uz Pociūnai Boogie 2009, Lietuvā, tieši gaisa balona dēļ. Taču toreiz laikapstākļi šo iespēju mums liedza. Arī šogad ar Dodo un Ingu devāmies uz Pociūnai Boogie 2010, taču primārais mērķis nebija gaisa balons, bet riktīgi izlēkāties no L-410.

KĀDĒĻ NO GAISA BALONA IR TIK KAIFĪGI UN SUPERĪGI LĒKT?

Gaisa balonam atšķirībā no lidmašīnas izlēkšanas brīdī nav gandrīz nekāda ātruma - ne vertikālā, ne horizontālā, kamēr lidmašīnai izmešanas brīdī ir ap 160-180 km/h horizontālais ātrums. Izlecot no lidmašīnas, momentā sajūti spēcīgu sāna plūsma, taču lecot no gaisa balona, sajūtas plūsmas ziņā (pēc basejumperu nostāstiem) ir līdzīgas tām kā B.A.S.E. jumpingā (lēcieni no klintīm, mājām, antenām utt.) Sākotnējais ātrums ir 0! Un to nevar aprakstīt, kādu mieru izpletņlēcējs izjūt lecot šādā veidā…

POCIŪNAI BOOGIE 2010 MALĒJĀS DIVAS DIENAS

Ieradāmies Pociūnai piektdienas vakarā, lai jau sestdien no paša rīta varētu uzsākt lēcienus. Sestdien un svētdien bez sevišķas steigas, vairāk pat chillojot ar Dodo feini palēkājam. Vairāki kopīgi lēcieni, pāris maksas filmēšanas un freefly jumpi. Ko nevarētu teikt par Ingu - viņš tikai tagad atklāja sezonu, līdz ar to centās tikt bez maz vai uz katru pacēlienu :) Sestdien vakarā boogie noslēdzās ar salūtu, tusiņu ar DJ un gaismām, nedaudz arī palikām patusēt. Taču nogurums un saulē pārkarsētās galvas darīja savu un drīz vien devāmies pie miera. Par gaisa balona iespējamību vaicājām vairākkārt, taču katru reizi saņēmām atbildi par to ka pieraksts jau esot pilns un diez vai šāda iespēja izlēkt radīsies. Svētdien pievakarē ap 18:00 pēc veiksmīgiem lēcieniem jau saposāmies un sakravājām mantas jau automašīnā. Ejot atvadīties no pārējiem boogie dalībniekiem, Ingus pie manifesta (info centrs/kase) intereses pēc atkal apvaicājās par gaisa balonu. Saņēmām info, kas gaisa balona pilots varētu būt ap 21:00 un tikai tad būšot skaidrība par to vai varēsim izlēkt, cik cilvēku būs sagaidījuši vakaru, vai apkārt staigājošie melnie mākoņi atkal neiztraucēs utt.

MONĒTAS MEŠANA - BŪS VAI NEBŪS?!

Grūta izvēle. Ceļš līdz Rīgai ir 4h brauciens. Ja mēs nosēdēsim līdz 21:00 un nekas nenotiks, mēs mājas pārguruši nokļūsim tikai ap 1:00 naktī. Līdz ar to nekādi nevarējām izlemt vai ir vērts riskēt – palikt un gaidīt pilotu, jo apkārt laiku pa laikam staigāja draudīgi negaisa mākoņi. Beigu beigās izlēmām mest monētu. Ja uzkrīt cipars – paliekam, ja ģerbonis, tad braucam uz Rīgu. Dodo met – uuun.. Uzkrīt cipars! Mēs paliekam gaidīt pilotu :) Un kā izrādījās veiksme un visi pārējie spēki bija mūsu pusē. Pilots atbrauca, visi negaisi aizgāja garām, vēji pierima, dažs izpletņlēcējs nesagaidīja vakaru un mums visiem trim – man, Dodo un Ingum atradās vieta jau pirmajā pacēlienā ar gaisa balonu.

GATAVOŠANĀS

Mēs ar Ingu sākam gatavoties un pēc neilga brīža jau sākam no priekiem fotografēties un muļķoties. Sirds nedaudz, bet tomēr jau jūtami sāk sisties straujāk :) Dodo arī nemierīga, ar visu to, ka šoreiz viņa vēl neleks. Lai lēktu no gaisa balona ir nepieciešama aptuveni 200-250 lēcienu pieredze – pirmkārt augstums būs salīdzinoši zems - nedaudz virs kilometra. Otrkārt nosēšanās laukums nav zināms, tas būs jāatrod uz aci pēc atvēršanās - kāda smukāka pļava vai lauks, vai celiņš. Blakus stiepjas šoseja un daudz kur atrodas elektrības stabi un līnijas, kas rada vislielākās bažas un palielina šādu lēcienu bīstamību. Treškārt būs nepieciešams lidojot noteikt vēja virziens pie zemes, lai ieplānotu drošu nosēšanos pret vēju.

CEĻŠ UZ PACELŠANOS

Tā nu mēs visi lekt un lidot gribētāji sēdāmies auto, lai dotos meklēt piemērotu pļavu, no kā pacelties. Pa ceļam piloti vairākkārt piestāja, lai izmērītu vēja virzienu un ātrumu. Viņi centās aprēķināt pacelšanās vietu tā, lai aptuveni kilometra augstumā mēs atrastos tuvu lidlaukam un nebūtu jālec nepiemērotā vietā, taču tas bija grūti izdarāms, jo pie zemes vēja virziens izrādījās pilnīgi pretējs vēja virzienam kilometra augstumā un ik pa brīdim mainījās.

PACELŠANĀS UN LĒCIENS PĻAVA ATRASTA

Gaisa balona sagatavošana noritēja ļoti zibenīgi. Nepilnu desmit minūšu laikā, tika uzstādīts grozs (kurš gan likās, ka būs lielāks) piepūsts balons un knapi paspējot savilkt kāju siksnas jau tika dota komanda lēkt iekšā balonā. Kopā grozā esam 5 cilvēki – Es, Dodo, Ingus, viens izpletņlēcējs no Lietuvas kurš lēks no 300m augstuma ar BASE sistēmu (speciālu sistēmu lēkšanai no maziem augstumiem – klintīm, mājām, tiltiem utt) un pilots. Atraušanās no zemes bija ļoti patīkama un mierīga. Vienā momentā balona ēna atrāvās no paša balona un mēs jau atradāmies 100m virs zemes. Pacelšanās ātrums ir ļoti straujš, aptuveni tikpat ātri kā ar lidmašīnu. 300m augstumu sasniedzām zibenīgi un Lietuviešu izpletņlēcējs jau stāv grozam otrā pusē un pēc brīža atdalās. Wow! Tas izskatās vienlīdz iespaidīgi, bailīgi un tikpat arī vilinoši :) No vienas puses, gribās, lai tie solītie 1200m (kas beigās izrādās 1400 m) pienāk pēc iespējas lēnāk, lai spējam pabaudīt apkārtējo dabu, taču negribās arī pārāk daudz aizdomāties par pašu lēcienu un tomēr tā vien gribās pārkāpt groza malai pāri un izlēkt. ~1400m. Nākamais dodas startēt un pārrāpjas pāri groza malai Ingus. Un.. Aiziet..!!! Atkal wow, tas ir tik skaisti redzēt no tāda tuvuma kā atdalās izpletņlēcējs no gaisa balona. Daudz laika pilots nedod un jau skan komanda man gatavoties. Pārlienu pāri malai, smaids, satraukums, buča, atlaižu rokas, lēciens – smaidu un fočēju attālinošos gaisa balonu … Emocijas skatīt ieraksta sākumā :)

KAS TAD ĪSTI NOTIKA AR DODO KĀJU?

Es nebiju tas, kurš nometa Dodo turot rokās, kā varēja likties dažās bildēs :) kā arī Dodo neleca ar izpletni, kā tad tas varēja atgadīties?! Kā bija redzams iepriekšējā ierakstā, vēlu vakarā pēc veiksmīgiem lēcieniem nācās doties uz vietējo slimnīcu, pārbaudīt Dodo potīti rentgena staru aparātā. Cik veiksmīgas piezemēšanās ar izpletņiem - tik neveiksmīga izrādījās piezemēšanās gaisa balona grozā. Piezemējoties grozu gan kratīja, gan tas apgāzās, citiem vārdiem sakot diezgan traki. Par veiksmi lūzums netika konstatēts un pēc pāris dienām Dodo var staigāt jau gandrīz neklibojot. Kārtējo reizi pierādījās, ka daudz drošāk ir izlēkt no perfekti lidojošas lidaparāta, nevis nosēsties ar to :)

GAISA BALONI LATVIJĀ

Lietuvā lēciens no gaisa balona izmaksā 35 Ls. Kopā 4x cilvēki + pilots grozā = 140 Ls. Ja šo lasa kāds gaisa balonu pilots, tad ziniet, ka Latvijā ir daudz izpletņlēcēju, kas labprāt izlēktu no gaisa balona, taču nezināmu iemeslu dēļ ir jūtama zināma pretestība pret izpletņlēcējiem vai arī par lēcienu tiek prasīta astronomiska summa – virs 100 Ls no cilvēka. Mums nepieciešams nieka 1200m augstums un 5-10 minūtes laika, lai paceltos un izlēktu. Ja kādam gaisa balona pilotam ir šāda interese, “izmest” izpletņlēcējus ar mani iespējams sazināties Kontakti sadaļā ;)

NOBEIGUMS

Ar gaisa baloniem lidot ir forši, bet izlēkt no tiem vienkārši fantastiski. Iesaku katram izpletņlēcējam! Noteikti. Tas būs lēciens, dēļ kā jūs atkal nedēļām staigāsiet ar smaidu uz lūpām vērojot debesis un mākoņus – gluži kā savā pirmajā lēcienā! Blue Skies! :)